Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) pauda cerību, ka deputāti atbalstīs viņa priekšlikumu, kas paredz naudas sodu piemērošanu jau par pirmo pārsniegto maksimālā braukšanas ātruma kilometru.
Intervijā , ministrs izteicās, ka šī iniciatīva ir nozīmīgs solis ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.
Viņš uzsvēra, ka, īstenojot šo priekšlikumu, tiktu veicināta stingrāka ātruma ievērošana, tādējādi samazinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu un to smagumu.
Ministrs uzskata, ka šāds pasākums būs efektīvs instruments cīņā pret ātruma pārsniegšanu un veicinās lielāku atbildības sajūtu autovadītājos.
Ministrs atgādināja, ka priekšlikums par naudas sodu piemērošanu jau no pirmā pārsniegtā kilometra tika noraidīts, un vēlāk arī priekšlikums par soda piemērošanu, sākot no piektā kilometra, netika atbalstīts.
“Tomēr tagad Latvijas pētījumi ir pabeigti, un es neesmu zaudējis cerību, ka deputāti būs gatavi pieņemt atbildīgus un datos balstītus lēmumus,” sacīja ministrs.
“Mēs jau agrāk esam skaidrojuši, ka brīdinājumiem un sodiem ir nozīmīga ietekme uz transporta sistēmas vidējo ātrumu, un ka šis vidējais ātrums būtiski ietekmē riskus visā transporta sistēmā,” uzsvēra viņš.
Ministrs izteica pārliecību, ka stingrāki noteikumi un efektīva soda sistēma varētu ievērojami uzlabot satiksmes drošību, samazinot negadījumu skaitu un smagumu.
Viņš uzsvēra, ka ir būtiski radīt apstākļus, kuros autovadītāji būtu motivēti ievērot ātruma ierobežojumus, jo tas veicina lielāku atbildības sajūtu un uzlabo kopējo drošību uz ceļiem.
Ministrs izcēla, ka, lai gan ātrums nav vienīgais vai galvenais ceļu satiksmes negadījumu cēlonis, tas vienmēr ir faktors, kas padara negadījuma sekas smagākas. Šī saikne starp ātrumu un negadījumu sekām ir pierādīta visos cēloņu un seku korelācijas pētījumos visā pasaulē.
“Kad mēs sākotnēji prezentējām šo priekšlikumu Saeimā, mums atbildēja, ka starptautiskie pētījumi nav piemērojami Latvijai.
Argumenti bija tādi, ka Latvijas cilvēki reaģēs pārspīlēti, ka daudzi autovadītāji pārāk bremzēsies, radot jaunus un neparedzētus riskus satiksmē.
Pat Juridiskās komisijas vadītājs izmantoja šādu argumentāciju,” teica ministrs. “Taču tagad mums ir Rīgas Tehniskās universitātes veikto pētījumu rezultāti, kas apstiprina, ka tās pašas hipotēzes, kas ir pierādītas starptautiskos pētījumos, ir spēkā arī Latvijā,” papildināja Briškens.
Ministrs pauda cerību, ka šie vietējie pētījumi palīdzēs mainīt deputātu domas un viņi būs gatavi pieņemt atbildīgus lēmumus, kas balstīti uz faktiem un datiem.
Viņš uzsvēra, ka, ieviešot stingrākus noteikumus un efektīvāku soda sistēmu, var ievērojami uzlabot satiksmes drošību.
Ministrs arī norādīja, ka šāda politika veicinātu lielāku atbildības sajūtu autovadītājos, samazinot ceļu satiksmes negadījumu skaitu un to smagumu.
Taču šobrīd pats svarīgākais jautājums par to, kad šis varētu tikt īstenots, ja tiešām tiks pieņemts spēkā un cik nāktos maksāt par vienu pārsniegto kilometru? Laiks uzzināt!
Lasi raksta turpinājumu nākošajā lapā